ASV drošībai tiek tērēti tuvu pie 700 miljardiem gadā. ASV ir aptuveni 150 miljardus parādā Honkongai, kas ir neatkarīgs reģions no Ķīnas. Tādai valstij kā Beļģijai ASV ir parādā vien nieka 144 miljardus dolāru. Luksemburgai ASV parāds ir sasniedzis jau 155 miljardus, taču Krievijai šis skaitlis jāpārsniedz, 160 miljardus, bet skatoties, uz to, cik daudz ASV ir parādā Ķīnai, Japānai vai Brazīlijai, šie parādi nobāl. ASV valsts Brazīlijai 2016. gadā ir parādā vairāk, kā 253 miljardus dolāru. Tomēr tas vēl nav nekas salīdzinot ar to, ka ASV parāds Japānai ir pārsniedzis 1,12 triljonus dolāru, kas ir patiešām prātam neaptverams parāda apmērs. visiem zināms, ka ASV ir parādā Honkongai, kas ir neatkarīgs reģions no Ķīnas, taču pašai Ķīnai ASV ir parāda 8 reizes vairāk nekā Honkongai un šis parāda apjoms ir sasniedzis vairāk, kā 1,26 triljonus dolāru. Maz šķietams, ka tuvākajā nākotnē, bez spēcīgām reformām ASV būs spējīga atdot šādu parādu. Pats galvenais un reizē arī amizantākais ir tas, ka ASV vislielākais parāds ir pašiem sev, saviem pilsoņiem, daudziem uzņēmējiem un bankām. ASV ir parādā pavalstu valdībām, pensiju un ieguldījumu fondiem, privātajiem uzkrājumiem, privātajiem pensiju fondiem, apdrošināšanas kompānijām un daudziem citiem aizdevējiem. Šī parāda summa ir sasniegusi vairāk, kā 4,14 triljonus ASV dolārus un iespējams nekad netiks atmaksāta.
Tas ir izskaidrojams ar to, ka ASV iekšzemes kopprodukts nesastāda ne tuvu tik lielu peļņu gadā, lai tuvāko 100 gadu laikā varētu atmaksāt parādu. Pa lielam vienīgā ASV izeja no šī parāda būtu, vienošanās ar visiem aizdevējiem par parāda dzēšanu un tā vietā uz konkrētu laika posmu saņemt daļu no nodokļu maksātāju nodokļiem un citām pelnošajām valsts iestādēm. Šādi rīkojoties ASV vairs nebūtu parādā citam valstīm, taču joprojām maksātu kredītus no valsts peļņas.
