trešdiena, 2016. gada 24. augusts

ASV valsts parāds

ASV valsts parāds jau krietnu laiku ir sasniedzis tik augstu robežu, ka tīri loģiski spriežot, nav iespējams to atmaksāt. Cik tad īsti ASV ir parādā un kurām valstīm šis parāds ir vislielākais. Interesanti ir uzzināt, no kā tad sastāv lielākā daļa ASV parāds un kuras nozarēs ir tās neekonomiskākās.

ASV valsts parāds uz vienu iedzīvotāju ir 37 052 ASV dolāri, kas ir apmēram 93 minimālās mēneša darba algas Latvijā, bet Japānā valsts parāds sasniedz 99 752 ASV dolārus uz vienu iedzīvotāju jeb gandrīz 250 minimālās mēneša darba algas Latvijā. ASV valsts pēdējo gadsimtu pastāv uz viena liela parāda, kas nemitīgi turpina augt. Lai to labotu, ir nepieciešamas spēcīgas reformas, kas spētu nostabilizēt valsts ekonomisko situāciju un glābt to, kas vel glābjams.

Piemēram, Islandes valsts parāds ir 126.6% no iekšzemes kopprodukta apjoma, un tas nozīmē, ka valstī saražoto preču un pakalpojumu apjoms nav ne tuvu tik liels, lai tuvākajā nākotnē spētu atdot aizņemto naudu. Studentiem, kredītu apjoms jau ir sasniedzis vairāk, kā 1 triljonu ASV dolārus. Kopējais privātpersonu parāds ASV tuvojas 16 triljoni. ASV dolāru robežai (aptuveni 50 000 ASV dolāru uz vienu iedzīvotāju), bet vidējie ietaupījumi uz vienu ģimeni ASV ir aptuveni 5 000 ASV dolāru. Visvairāk naudu ASV tērē priekš savas veselības aprūpes, kas gadā izmaksā vairāk nekā 829 miljardus dolāru. Pat priekš militārajām vajadzībām netiek tērēts, tik daudz naudas.

Veselīgi paradumi, kas palīdz ietaupīt

Laikā, kad viss ar katru dienu kļūst ar vien dārgāks, ir būtiski apdomāt veidus, kā vārētu ietaupīt un racionālāk tērēt savus resursus. Viens veids, kā to var paveikt, ir savā dzīvē ieviest paradumus, kas ne tikai palīdz ietaupīt, bet ir arī veselīgi!

Gatavo mājas!

Gatavošana mājas ir lielisks veids, kā ietaupīt. Lai gan ēst ārpus mājas, vai pirkt jau rūpnieciski sagatavotas maltītes ir daudz vieglāk un nav jādomā ko pagatavot un kur iegādāties visas sastāvdaļās, tas ir krietni dārgāk, kā pašam mājās sagatavot šo ēdienu analogus. Turklāt ēst gatavot ir aizraujoši un ir bezgalīgi daudz iespēju radoši izpausties un izmēģināt dažādu kultūru ēdienus, atrast, to kas pašam vislabāk garšo. Vēl viens liels arguments, kādēļ to vajadzētu darīt, ir tas, ka, gatavojot ēdienu, tu precīzi zini, no kā tas sastāv. Vari izvairīties un aizvietot atsevišķas sastāvdaļas, kas nav tik veselīgas vai vienkārši nešķiet pieņemamas. Tu tieši kontrolē un vari ietekmēt, kas nonāk tavā organismā. Šis ieteikums attiecas arī uz pusdienām, ko tu ņem līdzi uz darbu. Ēst pusdienas steigā vai neēst tās nemaz ir būtisks risks dažādām gastroenteroloģiskām veselības saslimšanām. Tāpēc uz darbu jāņem mājās gatavots ēdiens, kas ievērojami samazinās izmaksas un būs veselīgāk.

Kusties vairāk!

No rītiem taisīt rīta rosmi, paskriet vietējā parkā, izbraukt ar velosipēdu ir veselīgi paradumu, kas nemaksā praktiski neko, bet būtiski ietekmē cilvēka pašsajūtu. Nosauktās aktivitātes ilgtermiņā uzlabo fizisko formu, kas ir priekšnosacījums veselīgākam organismam un sniedz gandarījumu un prieku, kas, protams, nav mazsvarīgi.

Pērc vietējo, sezonālo preci

Cilvēki mūsdienās ir ļoti atsvešinājušies no dabas, pateicoties globalizācijai lielveikalos dažādi eksotiski augļi un dārzeņi pieejami visu cauru gadu. Tādēļ būtu vērtīgi pievērst savu uzmanību dabas cikliem gadalaikiem, kad katram auglim un dārzenim ir atbilstošā sezona. Pērkot gadalaikam, sezonai atbilstošus dārzeņus var nodrošināt to, ka tā sastāvā noteikti būs mazāk ķīmisko vielu, kas pielietotas, lai konkrētu augu izzaudētu dotajos apstākļos (saules trūkumā, aukstumā utt.). Turklāt vietējie, sezonālie produkti vienmēr ir lētāki, tādā veidā arī, ekonomējot naudas resursu.

  • Dodies dabā.

Došanās dabā ir lieliska alternatīva daudzām dārgām izklaides iespējām, turklāt tas praktiski neprasa nekādus līdzekļus. Būšana dabā būtiski samazina stresa līmeni, palīdz sakārtot domas, paskatīties uz sevi un citiem no cita redzespunkta. Regulāra atrašanās dabā sniegs gan iedvesmu gan uzlabos individuālo garīgo veselību.

  • Uzturi kārtību

Lai gan sākumā grūti saprast, kā kārtības uzturēšana var būt veselīga un ietaupīt līdzekļus, tai tomēr ir būtiska saikne ar šīm abām lietam. Pirmkārt, lietu organizēšana un nevajadzīgo liet izmešana atbrīvo telpu, liek justies emocionāli labāk un samazina virsmas uz kurām var krāties putekļi un putekļu ērcītes. Kārtības uzturēšana arī liek apzināties, kādas lietas ir mājsaimniecībā un palīdz izvairīties no liekiem, nevajadzīgiem un spontāniem pirkumiem.

  • Rūpējies un mīli sevi!

Šis ieradums ietver visus iepriekšminētos, bet ir vērts izcelt vēl pāris atsevišķas lietas. Regulāra zobu diega izmantošana, piemēram, ir ļoti labs un veselīgs ieradums, kas ilgtermiņā nodrošina labu zobu veselību un samazinātas izmaksas dodoties pie zobārsta. Izvairies no neveselīga trekna ēdiena un pārsaldinātiem dzērieniem. Regulāri palutini sevi ar kādu labu grāmatu, kas gan bagātinās tavu redzeslauku, noņems stresu, kā arī ir salīdzinoši daudz lētāka alternatīva citam izklaidēm.

trešdiena, 2016. gada 10. augusts

Pazīmes tam, ka tu velti, iznieko savu laiku un dzīvi

Mums visiem ir vēlme būt laimīgiem un veiksmīgiem gan privātajā dzīvē, gan profesionālajā karjerā. Ikdienas steigā ar darbiem un pienākumiem reti apsēžamies un paskatāmies uz lietām no malas, redzam kopējo ainu. Regulāri jāizvērtē savas darbības, lai nonāktu pie secinājuma, par to, vai mēs darām visu pareizi un dodamies pareizajā virzienā. Ir vairākas pazīmes, kuras pamanot būtu strauji jārīkojas un kaut kas jāmaina. Tad, kas liecina par to, ka mēs velti izniekojam savu laiku un dzīvi?
Tu dari lietas, ko tev vispār nevajadzētu darīt.

Ja mēs paskatāmies, kā mēs tērējam savu brīvo laiku, varam secināt, ka bieži vien to aizpildām ar TV skatīšanos, konstantu sociālo portālu pārlūkošanu, datorspēļu spēlēšanu vai vienkārši sērfošanu internetā. Visas šīs lietas, protams, ir izklaidējošas, bet tā kā brīvais laiks ir ļoti vērtīgs, vai mēs to maksimāli savā labā. Šajā kategorijā iekļaujas arī visas atkarību izraisošās lietas, kā pārmērīga alkohola lietošana, fastfoodas, azartspēles utt.

Tu neizglītojies, neapgūsti neko jaunu.

Prāts regulāri ir „jābaro” ar jaunām lietām, respektīvi, jālasa grāmatas, jācenšas mācīties jaunas lietas, jāgūst jauni iespaidi. Tādā veidā cilvēks gan paplašina savu redzesloku, ir atvērtāks jaunām idejām un saglabā savu aktualitāti, laikam ejot.

Neplāno

Dažreiz ir ļoti jauki visu darīt spontāni, bet vienmēr paļauties uz likteni ir ļoti pārdroši. Ja ir vēlme, ko sasniegt, tas, sākumā jāapzinās, tālāk jau norisinās plānošanas process, kā nonākt līdz vēlamajam rezultātam. Ne vienmēr mēs sasniedzam vēlamo, bet plānojot var nonākt daudz tuvāk gribētajam.

Ļaujies pašplūsmai

Cerēt, ka viss notiks pats no sevis ir muļķīgi. Ir jāizrāda iniciatīva, jārīkojas, jāpieņem lēmumi pašam, tā ir veiksmīgu cilvēku panākumu atslēga – uzdrīkstēšanās un spēja rīkoties pašiem, neskatoties uz citu viedokļiem, ieteikumiem.

Sūdzies pārlieku

Katra cilvēka mīļākais sarunu temats ir viņš pats un savas bēdas izsūdzēšana draugam šad un tad, protams, ir normāli, bet, bieži vien cilvēki ar to pārlieku aizraujas. Savu problēmu uzkraušana citiem un nemitīgā žēlošanās nekad neatstāj labu iespaidu par cilvēku, šādos gadījumos sabiedrība labprātāk izvairās no komunikācijas un kontakta ar konkrēto personu. Vienmēr būtu jāsaprot, ka ir lietas, kas būtu jāpatur tikai sev vai privātam draugu un ģimenes lokam.
Neuzdrošinies darīt ko jaunu, nezināmu
Ieslīgšana rutīnā un savā komforta zonā ir trakākais, ko cilvēki paši sev nodara, paši visticamāk neapzinoties šo darbību sekas. Tikai darot jaunas lietas, var gūt jaunas emocijas, bagātināt savu pieredzi, mainīt savu domāšanu.

Strādā darbu, kas Tevi neinteresē.

Ir ļoti labs sakāmvārds: „Atrodi darbu, ko mīli un tev nekad vairs nebūs jāstrādā!” Darbā mēs pavadām lielāko savu dzīves daļu, tādēļ darīt, ko tādu, kas nešķiet interesants un saistošs, ir ļoti nepārdomāti un ir labākais piemērs laika izniekošanai. Ir iespēja darbā saskatīt to labāko un atrast, kādu interesi, kādēļ šis darbs ir jēgpilns. Protams, dzīvē notiek dažādi un, apstākļu spiesti, darām un strādājam darbus, kas nebūtu mūsu pirmā izvēle, bet ideālā gadījumā būtu jācenšas atrast kādu aizraušanos, kādu savu kaislību, ko būtu iespēja pārvērst savā darbā.. Šādā gadījumā cilvēks darbu neuztver kā slogu, dara to ar prieku un rezultāts ir ievērojami labāks. Tas ietekmē ne tikai katra cilvēka individuālo gandarījumu par paveikto, bet arī visu savstarpējās attiecības. Laiks ir ļoti vērtīgs, un tā jāizmanto ļoti pārdomāti.