Ir labi zināt, kam nauda tiek atlikta. Pirmos desmit procentus no algas iesaka samaksāt pašam sev - zinot, kādam iemeslam tas tiek darīts. Varbūt tā ir automašīna, kam gribas iekrāt, mājoklis vai ceļojums. Visi izdevumi, ja nav lielākas naudas, ko veltīt šādam pirkumam, saistīti ar pirmajām iemaksām, kam var kalpot tieši krājkontā vai depozītā uzkrātā nauda.
Finanšu padomi iesaka, un aizvien vairāk cilvēku sāk tiem sekot - veidojiet uzkrājumus nākotnei. Tam kalpo iemaksas pensiju fondos, mūža pensijas apdrošināšanā, bērnu nākotnes uzkrājumiem domātos krājkontos, apdrošināšanas polisēs. Ja vecumdienas sagaidīsim (un pensijas vecums, vērtējot mūžu ilgtermiņā, nav aiz kalniem) ar kādu nieku iekrājumu, tad droši vien varēsim baudīt dzīvi vēl pilnvērtīgāk.
Tāpat ir jāveido finanšu drošības spilvens neparedzētiem gadījumiem, piemēram, ienākumu samazinājumam, zaudējot darbu, pēkšņam auto remontam, slimības gadījumam. Tie ir aptuveni triju mēnešu ienākumi, kas jāuzkrāj, lai varētu uzskatīt, ka dzīve ir paredzama.
Ja izdevumi un ienākumi ir plānojami, tad praktiski visu var iekrāt. Cilvēku dzīves ātrums atšķiras, tāpat arī pacietības mērs, zināmos gadījumos - spēja izturēt sabiedrības spiedienu. Mūsu statuss sabiedrībā ir dažāds, kā arī materiālo apstākļu nozīme dzīvē katram no mums ir sava. Kredīts no iekrātā atšķiras ar to, ka pirmais ir iegūstams uzreiz, bet jāmaksā vēlāk. Atšķiras arī cilvēku tipi, kuriem būtu piemērots aizņēmums vai uzkrājumu veidošana. Vieniem psiholoģiski grūtāk ir gaidīt, kamēr pienāk kārotā sapņa piepildījums, otriem piemērotākas krāšanas priekšrocības.
Uzkrājumu veidošanas motivēšanai noder sastādīt vispārēju dzīves plānu. Ir ieteikumi saskatīt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķus. Ja nauda vajadzīga ilgtermiņa mērķim, piemēram, mājokļa būvei, laulību organizēšanai, studiju kredītam, vecāki var šo naudu jau uzkrāt saviem bērniem (lai gan ne vienmēr bērnu vēlmes sakrīt ar vecāku cerībām). Īstermiņa plānus var segt ar nelielu kredītu palīdzību, piemēram, overdraftu, kredītkartes kredītu vai ātro kredītu. Apkopojot šos mērķus, cilvēks spēs saskatīt visas savas vajadzības. Pārskatot tās reizi pusgadā, atkritīs liekais, bet to vietā būs jauni sapņi.
