Ikdienas lietas, kurās lieki pazūd tava nauda

Pēdējā laikā aplūkojot pārtikas, pakalpojumu un citas cenas, nākas secināt, ka viss kļūst neizbēgami dārgāks, tādēļ ir ļoti populāri pēdējā laikā mēģināt atrast veidus, kā varētu ietaupīt. Lielisks veids, kā to var izdarīt ir izvērtēt un apzināties ikdienas lietas, kurās nevajadzīgi vai lieki tērējam savus resursus. Kas ir biežākās lietas, kurās lieki pazūd mūsu nauda ?

Pērkot brendu jeb zīmolu apģērbu un lietas. Protams zināmu zīmolu izstrādājumi un drēbes mums vieš uzticību ar savu kvalitāti un solīto ilgmūžību, bet ir vienmēr vērts kritiski izvērtēt vai tiešam ir vērts pirkt un pārmaksāt par izstrādājumu tieši vārdā pēc, ja ir iespēja iegādāties kvalitatīvu un labu alternatīvu šim produktam. Cilvēki pārāk lielu nozīmi piešķir zīmolu lietām, jo tie viņiem liek justies iederīgiem kāda sociāla grupā.

Pārmaksājot par maziem auto, mājsaimniecības remontiem. Ne vienmēr mums visiem ir prasmes un iemaņas veikt remontdarbus pašiem, bet tagad ir pieejami ļoti daudz resursu internetā, piemēram, youtube, kur var sameklēt pamācību video (how to) ļoti daudzām sīkām lietam, ko spējam paveikt pasi mājas apstākļos, bez profesionāļu iejaukšanās.

Regulāri neuzturot savu privāto transportlīdzekli pienācīga kārtībā. Pat tik nebūtiska lieta, kā pareizs un piemērots gaisa spiediens riepās, nodrošina riepu ekspluatācijai piemērotākos apstākļus, kas savukārt nodrošina riepas ilgmūžību. Tas pats attiecas uz visu eļļu, filtru un siksnu regulāru nomaiņu un citu mašīnas kritisko mezglu regulāru apsekošanu un apkopi.

Kuponu/akciju izmantošana. Protams, izmantojot kuponus un akcijas var dažkārt ietaupīt naudas līdzekļus, bet cik biezi mēs iegādājamies lietas, kuras mums patiesībā nemaz tik kritiski nevajag, tikai tāpēc, ka tām piemērota ļoti laba cena vai iespēja to iegadāties ar kuponu palīdzību. Akcijās būtu prātīgi iegadāties lietas, kas tev ikdienā tik un tā ir nepieciešamas un pirktu neatkarīgi tas no kādas akcijas vai kuponiem.

Iepērkoties, kad esam izsalkuši. It kā ļoti pašsaprotama lieta, bet bieži vien iepērkoties, bez konkrēta lietu saraksta, instinktu, velmju vadīti veicam neracionālus un nepārdomātus pirkumus, bez kuriem vienkārši varam iztikt.

Enerģijas dzērienu lietošana. Enerģijas dzērieni nav lēti un to lietošana ikdienā cilvēkam paaugstina toleranci pret kofeīnu un citam lietam, kas ir to sastāva, respektīvi, izraisot vajadzību pēc lielākā apjoma lietošanas, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Bieži vien mēs lietojam enerģijas dzērienus, jo neesam labi izgulējušies un mums vajag enerģiju, lai varētu produktīvi strādāt, tādās situācijas vajadzētu izvērtēt savus gulēšanas paradumus un saprast kā pareizi saplānot savu laiku, lai nevajadzētu lietot papildus “stimulus”.

Regulāri pērkot kafiju paceļam uz darbu, skolu un studijām. Ir ļoti ērti pa ceļam no rīta iegadāties jau gatavu kafiju, tēju vai kādu citu dzērienu, bet ikdienā to darot, mēs nelietderīgi izniekojam naudu. To pašu rezultātu var sasniegt vienreiz iegādājoties labu kafijas aparātu un katru rītu pašam gatavojot dzērienu tādu, kā pašam tas vislabāk garšo un ņemot arī to līdz termokrūzē, ja tas palīdz ekonomēt laiku.

Pērkot pusfabrikātus vai jau sagatavotas maltītes. Protams, mūsdienu steigā, tā ir ērtāk, bet pašam gatavojot savas ēdienreizes no svaigiem produktiem var gan ietaupīt naudu, gan būt pilnīgi drošs par ēdiena kvalitāti un pielietotajām sastāvdaļām.

Neorganizētība. Bieži steigā zaudējam sīkas lietas, kā telefona lādētājus, dažādi adapterus sadzīves lietam, atslēgas utt. Šo ietu nomaiņa vai atkārtota iegāde konkrētajā mirklī nešķiet nekas traks, bet ilgāka laika posmā šis izmaksas sakrājās. No šīm izmaksām var viegli izvairīties pieturoties pie elementāras kārtības un organizējot savas lietas.

Tēriņi, kuriem vajadzētu krāt naudu jau iepriekš

Ir labi zināt, kam nauda tiek atlikta. Pirmos desmit procentus no algas iesaka samaksāt pašam sev - zinot, kādam iemeslam tas tiek darīts. Varbūt tā ir automašīna, kam gribas iekrāt, mājoklis vai ceļojums. Visi izdevumi, ja nav lielākas naudas, ko veltīt šādam pirkumam, saistīti ar pirmajām iemaksām, kam var kalpot tieši krājkontā vai depozītā uzkrātā nauda.

Finanšu padomi iesaka, un aizvien vairāk cilvēku sāk tiem sekot - veidojiet uzkrājumus nākotnei. Tam kalpo iemaksas pensiju fondos, mūža pensijas apdrošināšanā, bērnu nākotnes uzkrājumiem domātos krājkontos, apdrošināšanas polisēs. Ja vecumdienas sagaidīsim (un pensijas vecums, vērtējot mūžu ilgtermiņā, nav aiz kalniem) ar kādu nieku iekrājumu, tad droši vien varēsim baudīt dzīvi vēl pilnvērtīgāk.

Tāpat ir jāveido finanšu drošības spilvens neparedzētiem gadījumiem, piemēram, ienākumu samazinājumam, zaudējot darbu, pēkšņam auto remontam, slimības gadījumam. Tie ir aptuveni triju mēnešu ienākumi, kas jāuzkrāj, lai varētu uzskatīt, ka dzīve ir paredzama.

Ja izdevumi un ienākumi ir plānojami, tad praktiski visu var iekrāt. Cilvēku dzīves ātrums atšķiras, tāpat arī pacietības mērs, zināmos gadījumos - spēja izturēt sabiedrības spiedienu. Mūsu statuss sabiedrībā ir dažāds, kā arī materiālo apstākļu nozīme dzīvē katram no mums ir sava. Kredīts no iekrātā atšķiras ar to, ka pirmais ir iegūstams uzreiz, bet jāmaksā vēlāk. Atšķiras arī cilvēku tipi, kuriem būtu piemērots aizņēmums vai uzkrājumu veidošana. Vieniem psiholoģiski grūtāk ir gaidīt, kamēr pienāk kārotā sapņa piepildījums, otriem piemērotākas krāšanas priekšrocības.
Uzkrājumu veidošanas motivēšanai noder sastādīt vispārēju dzīves plānu. Ir ieteikumi saskatīt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa mērķus. Ja nauda vajadzīga ilgtermiņa mērķim, piemēram, mājokļa būvei, laulību organizēšanai, studiju kredītam, vecāki var šo naudu jau uzkrāt saviem bērniem (lai gan ne vienmēr bērnu vēlmes sakrīt ar vecāku cerībām). Īstermiņa plānus var segt ar nelielu kredītu palīdzību, piemēram, overdraftu, kredītkartes kredītu vai ātro kredītu. Apkopojot šos mērķus, cilvēks spēs saskatīt visas savas vajadzības. Pārskatot tās reizi pusgadā, atkritīs liekais, bet to vietā būs jauni sapņi.